EU4Journalists.eu is currently not updated. We hope to be back soon.

eu4journalists

select your language

Lauksaimniecība - Zvejniecība - Pārtika

1. Kopējā lauksaimniecības politika (CAP)

Galvenie jautājumi

  • Zemkopības nākotne paplašinātajā Eiropas Savienībā
  • Energokultūras kā svarīga ražošanas nozare
  • Ģenētiski modificētie organismi (GMOs) un pārtikas drošums
  • Cīņa pret negodīgiem ražošanas subsīdiju pieprasījumiem
  • Plānotā kopējās lauksaimniecības politikas (CAP) pārskatīšana

ES lauksaimniecības politikas aizsākumi iezīmējās 1957 .gadā, kad Romas līguma izstrādātāji noteica kopējās lauksaimniecības politikas vispārējos mērķus un atmiņas par pārtikas trūkumu pēckara gados vēl aizvien bija spilgtas. Kopējās lauksaimniecības politikas (CAP) principus un mehānismus apstiprināja Eiropas Ekonomikas kopienas sešas dibinātājvalstis, un tā stājās spēkā 1962 .gadā.

Kopējā lauksaimniecības politika tika izstrādāta, lai nodrošinātu Eiropas pašpietiekamību pārtikas ražošanas jomā. CAP pamatprincipi palika nemainīgi desmitiem gadu garumā, un tie bija šādi: garantētas lauksaimniecības produktu cenas, kas bieži vien pārsniedz pasaules cenu līmeņus, un uz produkcijas kvantitāti balstītas subsīdijas, turklāt liekās produkcijas problēmai īpaša uzmanība netiek pievērsta.

CAP ir vispilnīgāk integrētā ES politika. Pagājušā gadsimta 70 .gados gandrīz 70 % no ES budžeta tika atvēlēti lauksaimniecībai. Pēc vairākām reformām lauksaimniecības vajadzībām paredzētā budžeta summa finanšu periodam no 2007 .gada līdz 2013 .gadam samazinājās līdz 35%, tomēr tajā pašā periodā daudz vairāk finanšu līdzekļu (9,7%) tika piešķirts lauku attīstībai un citu ES atbildības jomu paplašināšanai.

Kopējās lauksaimniecības politikas reformu pirmais vilnis samazināja pārprodukciju, nolīdzināja sviesta kalnus un iztukšoja piena upes. Līdz 2002 .gadam vairāki faktori, tādi kā atkārtotas pārtikas krīzes, ES plānotā paplašināšanās austrumu virzienā, Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) iebildumi pret CAP un Gēteborgas samitā pieņemtā ilgtspējīgas attīstības stratēģija, noteica nepieciešamību nopietni pārskatīt ES zemkopības politiku. 2003 .gadā toreizējais lauksaimniecības, zvejniecības un lauku attīstības komisārs Francis Fišlers (Franz Fischler), iepazīstinādams ar CAP reformu paketi, nosauca to par visu laiku visradikālāko ES lauksaimniecības politikas uzlabojumu paketi. Viņa galvenie priekšlikumi paredzēja:

  • subsīdiju un produkcijas atsaistīšanu
  • augstus vides aizsardzības, pārtikas drošuma un dzīvnieku labturības standartus kā subsīdiju saņemšanas priekšnoteikumu
  • lielāku finanšu līdzekļu atvēlēšanu lauku attīstībai, nevis tiešajām un tirgus subsīdijām
  • intervences cenu pazemināšanu daudzās nozarēs.

Pēc intensīvām debatēm zemkopības ministri vienojās par CAP reformas uzsākšanu. Lai gan saikne starp zemnieku saimniecību subsīdijām un produkcijas daudzumu netika pilnībā likvidēta, kā tas sākumā bija iecerēts, tomēr tika ieviestas lielas pārmaiņas un tagad zemnieku ienākumu lielāko daļu veido tiešā palīdzība, kas ir atkarīga no saimniecības apjoma, nevis no produkcijas daudzuma.

Turklāt reforma palīdzēja Eiropas Savienībai sagatavoties tā sauktajai Dohas kārtai PTO sarunās par starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju, kuru laikā ES nāca klajā ar priekšlikumu līdz 2013 .gadam likvidēt eksporta subsīdijas. Taču šīs sarunas 2006 .gadā tika apturētas. Lai arī kāds būtu tirdzniecības sarunu rezultāts, Eiropas Savienība joprojām ir pasaulē vislielākā pārtikas importētāja un īpaši tas attiecas uz importu no attīstības valstīm.

CAP 2003 .gada reforma neaptvēra vairākas sensitīvas nozares, tostarp cukura, vīna, banānu un citu augļu un dārzeņu tirgu. 2005 .gadā tika panākta vienošanās par būtiskām reformām cukura nozarē. 2006 .gadā un 2007 .gada sākumā Komisija ierosināja veikt reformas arī vīna, banānu, augļu un dārzeņu nozarēs.

Ž. Barrozu (Barroso) vadītajā Komisijā pārdēvētā Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta vadību uzņēmās Marianna Fišere-Bēla (Mariann Fischer Boel). Viņa turpina darbu, kas ir vērsts uz pārtikas kvalitātes un drošuma paaugstināšanu, 2007 .- 2013 .gadam noteiktās lauku attīstības politikas efektīvu īstenošanu, ar energokultūrām saistīto plānu izpildi, CAP vienkāršošanu un birokrātisko procedūru samazināšanu.

Eiropas Savienības paplašināšanās no 15 līdz 27 dalībvalstīm izvirzīja jaunus uzdevumus kopējās lauksaimniecības politikas jomā, jo zemnieku skaits Eiropas Savienībā pieauga par 70%.

Lauksaimnieku organizācijas ir apmierinātas ar ES lēmumu līdz 2020 .gadam panākt to, ka biodegviela veidotu 10% no visas transportā izmantotās degvielas. Tādējādi ES, pēc COPA organizācijas vērtējuma, ir radījusi lauksaimniecībai iespēju dot lielāku ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām.

ES vadītāji ir nolēmuši 2008 .gadā pārskatīt kopējo lauksaimniecības politiku. 2009 .gadā tiks veikta vispārējā ES budžeta pārskatīšana, un tās rezultāti var ietekmēt kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013 .gada.

back to top